Kāpēc dažas vakances uzņēmumos stāv atvērtas mēnešiem?

Darba tirgū bieži dzirdam vienu un to pašu skaidrojumu “trūkst darbinieku”. Uzņēmumi nespēj atrast cilvēkus, un vakances paliek atvērtas mēnešiem.

Taču praksē aina bieži ir sarežģītāka.

Personāla atlasē regulāri redzama situācija, kur kandidāti ir. Pieteikumi tiek saņemti, intervijas notiek, un profils kopumā atbilst prasībām. Tomēr process nevirzās uz priekšu.

Ne vienmēr problēma ir kandidātu trūkums. Bieži vien problēma ir lēmumu pieņemšanas ātrums.

Kas notiek atlases procesā realitātē

Tipisks scenārijs izskatās šādi:

Vakance tiek publicēta. Kandidāti piesakās. Atlases process sākas.

Tiek veiktas intervijas, tiek salīdzināti kandidāti, un parādās pirmie potenciāli piemērotie cilvēki.

Un tad process palēninās:

“Jāpadomā vēl”

“Jāsalīdzina ar vēl dažiem kandidātiem”

“Jāgaida nākamie pieteikumi”

“Jāsaskaņo viedokļi starp vairākiem lēmumu pieņēmējiem”

No malas tas šķiet kā rūpīga atlase. Taču no kandidāta skatupunkta tas ir gaidīšanas periods.

Un šajā laikā kandidāts turpina aktīvi meklēt darbu.

Ko šajā laikā dara kandidāti

Kandidāti, kuri ir pietiekami labi, lai tiktu līdz intervijai, parasti nav pasīvi tirgū.

Viņi paralēli:

• saņem citus darba piedāvājumus

• piedalās citos atlases procesos

• pieņem lēmumus ātrāk nekā uzņēmums

Rezultātā uzņēmums, kurš “vēl domā”, bieži vien zaudē cilvēku, kuru pats ir atzinis par piemērotu.

Ilūzija par kandidātu trūkumu

Kad šādas situācijas atkārtojas, rodas secinājums:

“tirgū nav cilvēku”.

Taču bieži tā nav pilnīga patiesība.

Daļa piemērotu kandidātu ir bijuši procesā, bet nav noturēti līdz gala lēmumam.

Problēma nav tikai piesaistē. Problēma ir arī iekšējā lēmumu pieņemšanas dinamika.

Lēna atlase kā slēptās izmaksas

Atlases process uzņēmumā nereti tiek uztverts kā kvalitātes jautājums - jo rūpīgāk, jo labāk.

Taču realitātē katra papildu kavēšanās diena rada risku:

kandidāts kļūst mazāk pieejams

pieaug konkurentu iespēja viņu piesaistīt

process kļūst dārgāks un ilgāks

Ilgstoša vilcināšanās ne vienmēr uzlabo lēmuma kvalitāti. Bieži tā vienkārši samazina izvēles iespējas.

Personāla atlase nav tikai kandidātu meklēšana

Efektīva personāla atlase sastāv no diviem vienlīdz svarīgiem elementiem:

1.Pareizo cilvēku atrašana

2.Spēja pieņemt lēmumu pietiekami ātri, lai viņus nezaudētu

Uzņēmumi bieži fokusējas uz pirmo daļu un nenovērtē otro.

Kad “domāšana” kļūst par problēmu

Protams, ne vienmēr pirmais kandidāts ir īstais. Lēmumam jābūt pārdomātam.

Taču praksē bieži redzams cits risks - pārdomāšana aizstāj lēmuma pieņemšanu.

Un tad atlases process no instrumenta kļūst par šķērsli.

Secinājums

Vakances nereti nepaliek atvērtas tikai tāpēc, ka trūkst cilvēku.

Tās paliek atvērtas arī tāpēc, ka lēmumu pieņemšana notiek lēnāk nekā kandidātu kustība tirgū.

Jo ilgāk uzņēmums vilcinās, jo lielāka iespēja zaudēt cilvēkus, kurus tas pats ir atzinis par piemērotiem.

Jautājums pārdomām

Vai uzņēmumi biežāk zaudē kandidātus tāpēc, ka to nav pietiekami daudz?

Vai tomēr tāpēc, ka lēmumi tiek pieņemti pārāk lēni?